Aknas - hepar.
Aknas ir vislielākais gremošanas dziedzeris, to masa ir 1,2 – 1,5 kg. Aknas atrodas zem diafragmas vēdera dobuma augšējā daļā, labajā paribē, pakrūtē un nedaudz arī kreisajā paribē. Aknu priekšējā mala ir asa, bet mugurējā - noapaļota. Augšējā virsma facies diaphragmatica vērsta pret diafragmu, bet apakšējā virsma facies visceralis vērsta pret iekšējiem orgāniem. Aknas sedz saistaudu kapsula, kas cieši saaug ar vēderplēves viscerālo lapu. Aknu apakšējā virsmā ir 2 gareniskas rievas un 1 šķērsrieva, kas aknas sadala vairākās daivās. Šķērsrievu vēl sauc par aknu vārtiem, pa kuriem aknās ieiet asv. un iziet limfvadi un aknu vēnas.
Miljardi aknu šūnu nepārtraukti veic dažādas funkcijas, lai nodrošinātu organisma iekšējās vides tīrību un pastāvību. Aknas ir visdaudzpusīgākais orgāns, kas organismā nodrošina aptuveni 250 dažādas funkcijas, no kurām vairums ir saistītas ar vielmaiņas norisi.
Aknu funkcijas.
1. Kaitīgo vielmaiņas šķelproduktu atindēšana.
2. Hormonu inaktivēšana.
3. Biogēno amīnu inaktivēšana.
4. Medikamentu izaktivēšana.
5. Piedalīšanās organisma aizsargreakcijās.
6. Glikogēna sintēze (ogļhidrātu maiņa).
7. Cukura daudzuma regulācija asinīs.
8. Asins plazmas olbaltumvielu sintēze (olbaltumvielu maiņa).
9. Piedalīšanās dzelzs maiņā.
10. Žults sintēze.
11. Piedalīšanās holesterīna maiņā.
12. Taukos šķīstošo vitamīnu uzkrāšana.
13. Aknas ir asiņu depo orgāns.
14. Asins rade embrionālajā periodā.
15. A vit. veidošana.
16. Minerālvielu un mikroelementu uzglabāšana.
17. Vairogdziedzera hormona tiroksīna transformācija trijodtironīnā.
1.,2.,3.,4. - veic arī barjeras funkciju – likvidē asinīs ķīmiskās vielas, attīra asinis no kaitīgajiem vielmaiņas produktiem, atindē no vielmaiņas gala produktiem, toksīniem un medikamentiem, kuri tiek izdalīti ar žulti. Diennakts laikā aknas izfiltrē asinis 300-400 reizes, ik minūti caur tām izplūst aptuveni pusotrs litrs asiņu. Aknas arī aiztur dažādus metālus - varu, dzīvsudrabu, svinu.
6., 7. - Sintezētais glikogēns pēc vajadzības sadalās, uzturot asinīs noteiktu glikozes līmeni. Tādējādi tiek uzturēts optimāls cukura līmenis asinīs. Glikogēna sintēzē piedalās insulīns un dažādi fermenti. Glikogēna krājumi aknās var sasniegt 1/5 orgāna masas.
8. - Apm. 20% organismā uzsūkto aminoskābju nepārveidotas caur Aaknām ieplūst vispārējā asinsritē. No tām audu šūnas veido savas olbv. No aminoskābēm aknas sintezē asins plazmas olbv., kas svarīgas asins recēšanā (fibrinogēnu, protrombīnu u.c). Daļu uzsūkto aminoskābju aknas dezaminē. Šajā procesā atbrīvoto amonjaku aknas sintezē par urīnvielu, kas izdalās no organisma caur nierēm. Aknās rodas arī urīnskābe.
9. - Cilvēka organisms satur 4 - 5 g dzelzs, 70% no tā ir hemoglobīna sastāvā. Dzelzs maiņu organismā nosaka aknu darbība. Aknu slimību gadījumā asinīs paaugstinās dzelzs saturs. (Labs dzelzs avots uzturā ir aknas.)
10. - Aknas ražo apmēram 500 – 1000 ml žults diennaktī. Žultij ir svarīga loma tauku gremošanas procesos, tā nodrošina normālu tauku maiņu.
11. - No taukskābēm aknas sintezē sugai specifiskus taukus. Aknās nepiesātināto taukskābju ir relatīvi vairāk nekā citos organisma audos. Aknas sintezē holesterīnu un lecitīnu, noārda dažādus steroīdus.
12. - Taukos šķīstošie vitamīni - K, E, D, A.
13. - Aknas ir asiņu depo orgāns un regulē venozo asiņu pieplūdi sirdij. Tās ir arī centrālais vielmaiņas orgāns, kurā nonāk visas zarnās uzsūktās vielas — aminoskābes, vienkāršie cukuri, glicerīns, taukskābes. Aknas pārveido šīs vielas produktos, ko visu audu šūnas izmanto savām enerģijas un uzbūves vajadzībām.
14. - 1.embrioģenēzes (EĢ) attīstības mēnesī asinsrade sākas aknās un liesā, kas 5.EĢ attīstības mēnesī samazinās. Asinsrade aknās beidzas līdz ar dzimššanu. 3. EĢ attīstības mēnesī aknās veidojas - eritrocīti (E), T limfocīti, megakariocīti un graudainie leikocīti. Līdz 5. EĢ mēnesim asinsrade aknās pieaug, bet pēc tam tā pakāpeniski samazinās.
15. - No provitamīna karotīna aknās tiek veidots A vitamīns. (Arī pārtikas produktos A vit. visvairāk ir sastopams aknās.)
Plāni saistaudu slāņi sadala aknu parenhīmu daiviņās - lobuli hepatis. Cilvēka aknās saistaudu starp daiviņām ir maz, tādēļ robežas starp tām nav izteiktas. Saistaudu daudzums palielinās dažādu slimību gadījumos.
Aknu daiviņu diametrs ir 1,5 mm. Daiviņām ir sešstūru prizmas veids. Cilvēka aknās ir ap 0,5 milj. daiviņu. Saistaudos starp daiviņām iet asv. un žultsvadi.
Aknu asinsrite.
Aknu asinsriti nosacīti var iedalīt 3 daļās:
- asinsvadi, pa kuriem asinis ieplūst aknu daiviņās;
- asv., kas atrodas daiviņās;
- asv., pa kuriem asinis aizplūst no daiviņām.
Blakus asv. atrodas žultsvadi. Vārtu vēnas un aknu artērijas zari kopā ar žultsvadu veido aknu triādi. Interlobulāro un perilobulāro vēnu sienā ir maz muskuļu elementu.
Perilobulārās vēnas zarojas kapilāru tīklā - rete mirabile (brīnumainais tīklojums) starp aknu šūnu baļķīšiem. Venozie kapilāri ir plaši, sinusveida, tāpēc asinis aknās plūst lēni. Tie iet radiālā virzienā uz daiviņas centru, kur kapilāriem saplūstot veidojas centrālā vēna. Rete mirabile - kapilāru tīklojums starp vienāda nosaukuma asv. - vēnām (vēna-vēnula-kapilāri-vēnula-vēna).
Ārpus daiviņām, saplūstot centrālām vēnām, veidojas savācējvēnas - vv. sublobulares. Šīs vēnas saistaudos iet bez pavadošām artērijām un bez žultsvada. Sublobulārās vēnas saplūst 3-4 aknu vēnās, kas ieplūst apakšējā dobā vēnā - v. cava inferior.
Lielākā daļa asiņu aknām piegādā vārtu vēna. Aknu artērija g.k. piegādā skābekli. Aknu arteriāliem asv. nav savu kapilāru. Arteriālo asv. zariņi atveras venozajos asins kapilāros - tādējādi tur ir jauktas asinis.
Aknu triāde - starpdaiviņu saistauods atrosas - vārtu vēna (atzars), aknu artērija (atzars) un žultsvads.
Aknu daiviņa.
Aknu daiviņu veido radiāli izvietoti aknu šūnu baļķīši - trabekulas, starp kuriem zarojas sinusveida kapilāri. Asins kapilārus izklāj plakanas logota endotēlija šūnas, kurām lūmena virsmā ir mikrobārkstiņas. Savstarpējo kontaktu vietās endotēlija šūnās ir sīkas poras. Starp endotēlija šūnām izklaidus atrodas zvaigžņveida jeb Kupfera šūnas (zvaigžņveida makrofagocīti). Kupfera šūnām piedaloties aizsargreakcijā (pilda aknu aizsargfunkciju), tās noapaļojas un atvirzās no kapilāra sienas.
Disē sprauga.
Ap asins kapilāriem ir šaura perikapilārā telpa jeb Disē sprauga. Disē spraugā atrodas III tipa kolagēnās šķiedras, kas balsta kapilārus. Disē spraugā caur endoteliocītu porām iekļūst asins plazmas daļiņas; tajā iespiežas arī hepatocītu sīkbārkstiņas. No Disē telpas sākas limfas attece. Disē spraugā var atrasties lipocīti, kuros ir tauku ieslēgumi un taukos šķistošie vitamīni. Disē spraugā var būt atsevišķi fibroblasti un šūnas, kas ir saistītas ar NK limfocītiem.
Aknu trabekulas.
Trabekulas veido hepatocīti, kas savstarpēji ir saistīti. Trabekulas veido divu šūnu kārtas. Starp hepatocītu kārtām veidojas žults kapilāri, kuros iespiežas hepatocītu sīkbārkstiņas. Žults kapilāri ir norobežoti no šūnstarpas. Žults kapilāri sākas ar noslēgtu galu daiviņas vidū un to gaita daiviņā ir zigzagveidīga. Daiviņas perifērijā, žults kapilāriem saplūstot, veidojas žultsvadi, kuru sienu veido vienkārtains epitēlijs.
Starp žults kapilāriem atrodas žults kapilāri, tādēļ katram hepatocītam var izšķirt žults kapilāra polu un asins kapilāra polu. Caur žults kapilāra polu hepatocīts izdala žulti. Caur asins kapilāra polu hepatocīts Disē spraugā un asinīs izdala glikozi, urīnvielu, olbaltumus u.c. vielas.
Icterus - dzelte - hepatocītu distrofijas dēļ asinīs nonāk žults, āda un gļotāda kļūst dzeltenas.
Hepatocīti.
Hepatocīti veic lielāko daļu aknu funkciju. Aptuveni 60% visu aknu šūnu ir hepatocīti. To forma ir neregulāra, daudzstūraina. Cilvēka aknās līdz 29% hepatocītu ir divkodolaini. Kodols ir ieapaļš, taču sastopami arī lieli poliploīdi kodoli, kuru daudzums vecumā palielinās. Citoplazmā ir glikogēna un tauku ieslēgumi.
Hepatocītos ir visu veidu ieslēgumi:
- graudainā endoplazmatiskā tīkla ribosomas sintezē asins plazmas olbaltumus;
- gludais end. tīkls - glikogēna un tauku sintēze;
- peroksisomas - ūdeņraža peroksīda maiņa, (ogļhidrātu veidošana no taukiem);
- mitohondriji - maz kristu, bet to daudzums šūnā var sasniegt 2500;
- Goldži kompl., lizosomas - žults sintēze.
Jau 4-5 stundas pēc ēšanas hepatocītos palielinās glikogēna daudzums, kas sasniedz maksimumu pēc 10-12 stundām pēc ēšanas. Pakāpeniski glikogēns sadalās un asinīs palielinās glikozes daudzums. Tauku ieslēgumi vispirms parādās aknu daiviņas perifērijā.
Aknu darbībā var novērot diennakts ritmu - dienā g.k. izdalās žults, naktī - norit glikogēna sintēze. Šo ritmu regulē hipotalāma-hipofīzes sistēma, un tas ir atkarīgs no ēšanas režīma. Žulti vispirms izdala aknu daiviņas perifēriskās zonas hepatocīti, pēc tam centrālās zonas hepatocīti. Glikogēna sintēzei ir pretējs virziens - no daiviņas centra uz perifēriju.
Žults izdalās 12-pirkstu zarnā un piedalās barības sagremošanā tievajā zarnā. Ja gremošana nenotiek, žults uzkrājas žultspūslī.
Žults nozīme:
- emulģē taukus,
- aktivē lipāzi,
- veicina tauku uzsūkšanos,
- stimulē zarnu peristaltiku,
- dezinficē zarnas.
Ja aknu bojājumi ir nopietni, plaši un neatgriezeniski, glābt var tikai šā orgāna transplantācija. Pirmoreiz aknu pārstādīšana tika veikta 1967. gadā ASV. Kopš 1998. gada iespējama daļēja aknu transplantācija no dzīva donora.
Pasaulē gadā veic aptuveni 21 tūkstoti šādu operāciju, bet Latvijā pirmā aknu transplantācija izdarīta tikai 2011. gadā.
Austrumu medicīna par svarīgāko orgānu uzskata nevis sirdi, bet gan aknas. Austrumu tradīcijā domā, ka aknās mīt un uzkrājas negatīvās emocijas – dusmas, naids, agresivitāte, ļaunums, turklāt ietekme ir divvirzienu – ja aknas ir slimas, cilvēks dusmojas, bet dusmu māktajiem aknas cieš.
Izmantotā literatūra:
Aina Dālmane " Histoloģija" , LU akadēmiskais apgāds.
Personīgie lekciju un nodarbību materiāli.
http://www.neslimo.lv/pme/?name=aknas
http://www.apvienibahiv.lv/noderiga-informacija/aknas
http://www.veselasaknas.lv/veselas_aknas.pdf
http://www.scrigroup.com/limba/letona/237/ASINIS-ASINSRADE-Embrionala-as55919.php
http://www.coralc.lv/index.php/produkti/94-dzelzs
http://la.lv/index2.php?option=com_content&view=article&id=345952:aknas&layout=print&tmpl=component&Itemid=167
http://gastroenterology.eurodoctor.ru/liverrestoration/
http://en.wikipedia.org/w/index.php?title=File:Hepatic_structure2.svg&page=1
http://www.ouhsc.edu/histology/text%20sections/liver_gall%20bladder_pancreas.html
http://www.lab.anhb.uwa.edu.au/mb140/CorePages/Liver/liver.htm
