Veģetatīvās nervu sistēmas funkcionālais raksturojums.
Nervu sistēmu funkcionāli iedala somatiskajā (SNS) un autonomajā jeb veģetatīvajā nervu sistēmā (VNS).
Somatiskā nervu sistēma.
Tā nodrošina skeleta muskulatūras inervāciju, kustību un pozas regulāciju.Kustību jeb motoriskie neironi, kas veic izpildstruktūru inervāciju, parasti atrodas centrālajā nervu sistēmā.
Veģetatīvā nervu sistēma.
Vispārējs raksturojums.
- VNS nodrošina iekšējo orgānu inervāciju un mijiedarbībā ar nespecifiskiem humorāliem faktoriem (vielmaiņas galaproduktiem, piem., ogļskābā gāze, pienskābe, tās sāļi, kālija joni u.c.) un hormoniem kontrolē to funkcijas. VNS un SNS ir saistītas gan strukturāli, gan funkcionāli. Nervu sistēmas reflektoriskā regulācija ir attiecināma gan uz somatiskiem, gan veģetatīviem efektiem.
- VNS efektus nevar apzināti kontrolēt un ietekmēt, bet iespējams izstrādāt nosacīti reflektoras reakcijas, iesaistot augstākos galvas smadzeņu garozas un zemgarozas centrus. Viscerālās funkcijas ietekmē arī iedvesma ar suģestiju un hipnoze.
- VNS zemākie centri atrodas muguras smadzenēs, smadzeņu stumbrā un vidussmadzenēs, tie pakļauti hipotalāma regulējošai iedarbībai.
- VNS pamatā ir veģetatīvais refleksa loks, un tā strukturāli un funkcionāli ir saistīta ar SNS.
- Anatomiski un funkcionāli VNS iedala simpātiskajā un parasimpātiskajā daļā.
- VNS ir divpakāpju saistība ar inervējamo struktūru. Atšķirībā no somatiskās inervācijas, veģetatīvais eferentais ceļš no CNS līdz inervējamam orgānam sastāv no diviem neironiem - preganglionārā un postganglionārā. Abu neironu informatīvā kontakta vietā - sinapsē - ir veģetatīvais ganglijs.
- SimpNS gangliji atrodas tuvu muguras smadzenēm. Gangliji abās pusēs mugurkaulam veido simpātisko gangliju ķēdīti. Savukārt parasimpātiskie gangliji atrodas tuvu inervējamam orgānam vai tā sienā.
- Atšķirības starp simp. un parasimp. daļu ir arī mediatoros, kas izdalās no nervgaļiem pie eferentā orgāna, un līdz ar to arī to izraisītajos efektos. No simp. nervgaļiem pie inervējamā orgāna izdalās noradrenalīns (NA), bet sviedru dziedzeros - acetilholīns (ACH). Parasimp. nervgaļos pie inervējamā orgāna izdalās ACH. Abu veidu veģetatīvajos ganglijos nervu sistēmas informācijas pārnesi nodrošina mediators ACH.
- SimpNS darbības rezultātā orgānos un orgānu sistēmās tiek mobilizēti enerģētiskie resursi. SimpNS inervācija ir ļoti spēcīga dažādos izteikti pozitīvas vai negatīvas noskaņas emocionālos stāvokļos, kā arī fiziskās aktivitātes laikā. Tā saucamajā stresa reakcijā aktivizējas simpatoadrenālā sistēma, kas izraisa aktivitāti arī hipotalāmā un virsnierēs.
- ParasimpNS efekti nodrošina organisma enerģētisko resursu atjaunošanos.
- Abu veģetatīvo nervu sistēmu efekti inervējamos orgāni ir savstarpēji pretēji, tomēr abas daļas orgānu vadības ziņā viena otru papildina. Pieaugot vienas VNS daļas tonusam, attiecīgi samazinās otras daļas ietekme. Tā tiek nodrošināta visoptimālākā regulējošā darbība.
- VNS efekts orgānos atkarīgs ne tikai no VNS daļu aktivitātes, bet arī no paša orgāna funkcionālā stāvokļa un lokāliem procesiem audos, piem., no pašu audu izdalītajām signālvielām, piem., endotelīniem, kinīniem u.c.
Veģetatīvās reflektorās reakcijas.
Veģetatīvais refleksa loks.
- Iekšējo orgānu ģenerētie impulsi no aferentajiem ceļiem pārslēdzas CNS, tiek integrēti dažādos CNS līmeņos un pa eferentajiem ceļiem tiek vadīti uz iekšējo orgānu efektoriem.
- Refleksa eferentajā daļā veģetatīvajā ganglijā preganglionārās nervu šķiedras pārslēdzas uz postganglionārajām nervu šķiedrām.
- Eferentās nervu šķiedras var būt adrenoerģiskas (mediators - NA) vai holīnerģiskas (ACH).
- Refleksa loka sinapsēs izdalās mediatori - NA, ACH, serotonīns, histamīns. Kotransmisijā visbiežāk kombinējas: ACH-VIP(vazointestinālais peptīds), NA-ATF, neiropeptīdu Y, serotonīns-P vielu.
- Simp.NS izraisītās reakcijas iekšējos orgānos ir kataboliskas (enerģiju patērējošas). Parasimp.NS - anaboliskas (akumulatīvas). Abas daļas nodrošina konkrētā momentā visekonomiskāko regulatoro efektu orgānā.
- VNS izraisītās reakcijas var ievērojami mainīties atkarībā no VNS centru tonusa, no orgānu funkcionālā stāvokļa, no kairinājuma stipruma un ilguma.
Veģetatīvās reakcijas.
- Viscero-viscerālas reakcijas
- Viscero-somatiskas reakcijas
- Viscero-sensoras reakcijas
Simpātiskās un parasimpātiskās NS stimulācija orgānos.
Vns regulē iekšējās vides homeostāzi, iesaistot regulācijas procesā daudzas reflektorasreakcijas orgānos un sistēmās. VNS zemākie centri ir pakļauti hipotalāma kodolu koordinējošai aktivitātei. Hipotalāms funkcionē arī saistībā ar limbisko sistēmu un bazālajiem ganglijiem, saskaņojot veģetatīvās un motoriskās reakcijas ar emocionālo stāvokli. SimpNS stimul'acija kombin'ejas ar pastiprin'atu virsnieru serdes hormonu produkciju, bet ParasimpNS ar pastiprin'atu insul'ina produkciju.
SimpNS
- Zem'akie centri - Th1-L2 segmenti muguras smadzen'es
- Augst'akie centri - hipotal'am'a.
- Ve'getat'ivie gangliji -paravertebr'alie ab'as pus'es mugurkaul'ajam, prevertebr'alie - tuvu pie inerv'ejam'a org'ana.
- Preganglion'ar'as nervu 's'kiedras - 'isas.
- Postganglion'ar'as 's'kiedras - garas.
ParasimpNS
- Zem'akie centri - III, VII, IX, X nervu kodoli, S2-4 segmenti muguras smadzen'es.
- Augst'akie centri - hipotal'am'a.
- Ve'getat'ivie gangliji - mazi, atrodas org'anu tuvum'a vai to sieni'n'a.
- Preganglion'ar'as nervu 's'kiedras - garas.
- Postganglion'ar'as nervu 's'kiedras - 'isas.
Izmantotā literatūra un avoti:
- Juris Imants Aivars, Līga Ozoliņa-Moll " Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā.", LU akadēmiskais apgāds, 2008;
- Līga Aberberga-Augškalne "Fizioloģija rehabilitologiem un veselības sporta speciālistiem", Medicīnas apgāds, 2008;
- Līga Aberberga-Augškalne "Fizioloģija 'arstiem", Medicīnas apgāds, 2007;
