Sievietes dzimumsistēma

Sievietes dzimumsistēma.

          Izšķir iekšējos un ārējos dzimumorgānus.

Iekšējie dzimumorgāni:

• olnīca - ovarium;
• olnīcas piedēklis - epoophoron;
• olvads - tuba uterina;
• dzemde - uterus;
• maksts - vagina.

Ārējie dzimumorgāni:

• lielās kaunuma lūpas - labia majora pudendi;
• mazās kaunumalūpas - labia minora pudendi;
• kuteklis - clitoris;
• maksts priekštelpa - vestibulum vaginae;
• krūts dziedzeris - mamma s. glandula lactifera.

Olnīca.

Ovarium.

         Ovarium ir pāra dzimumdziedzeris. Olnīcās noris dzimumšūnu nobriešana un dzimumhormonu sintēze. Olnīcas atrodas mazajā iegurnī vēderplēves dobumā pie dzemdes platās saites mugurējās lapiņas, kur tās fiksētas ar saišu un vēderplēves palīdzību. Olnīca atrodas sagitālā plaknē.
          Ārējais izskats - ovāla forma, nedaudz grubuļaina virsma. Lielums un forma variē atkarībā no vecuma, funkcionālā stāvokļa un individuālajām īpatnībām. Sieviešu kārtas zīdainim olnīcas sver 0.4 gramus, pirmajā dzīves gadā to masa trīskāršojas. Pieaugušai sievietei: 5-8 g, garums - 2.5-5 cm, platums - 1.5-3 cm, biezums - 0.5-1.5 cm.

         Olnīcai izšķir:

• 2 virsmas - facies lateralis et facies medialis;
• 2 malas - taisnā tēnes mala (margo mesovaricus ovarii) un izliekto brīvo malu (margo liber ovarii);
• 2 galus - extremitas tubaria ovarii et extremitas uterina ovarii.

          Olnīcas tēne - mesovarium - vēderplēves dublikatūra, kas ir dzemdes platās saites mugurējās lapas daļa. Olnīca ar vienu malu ir pieaugusi pie dzemdes platās saites. Šajā malā ir olnīcas vārti - hilus ovarii. Pa olnīcas vārtiem olnīcā ieiet asv. un nervi. Olnīca ir kustīgs orgāns. Arī dzemdes platā saite ir kustīga.

Olnīcas otra mala ir brīva un puslokā nokarājas iegurņa dobumā.
Starp dzemdes platās saites lapiņām atrodas īpašā olnīcas saite.Olnīcas saite - lig. ovarii proprium fiksē olnīcu pie dzemdes leņķa. Dzemdes leņķis - vieta, kur pie dzemdes pienāk olvads. Olnīcas saitei ir auklas veids, tās diametrs ir ~5 mm. Saiti veido saistaudi un gludās muskuļšķiedras.

          Olnīcu no ārpuses sedz vienkārtains cilindrisks vai kubisks epitēlijs. Zem epitēlija atrodas bālganais apvalks - tunica albuginea. Bālgano apvalku veido dažādos virzienos ejošas kolagēnās šķiedras. Stromu veido irdenie saistaudi.

Nobriedušai olnīcai izšķir divas daļas:

• garozu - zona parenchymatosa;
• serdi - zona vasculosa.

Garoza - starp saistaudiem ir olšūnu aizmetņi - primārie folikuli un atsevišķi augoši folikuli.
Serde - to veido labi apasiņoti irdenie saistaudi; sazarojas nervi.

Olšūna.

          Bērnam piedzimstot, olšūnu aizmetņu skaits olnīcas garozā ir ļoti liels. Katrā olnīcā to ir apm. 300 000-400 000. Ar katru dzīves gadu, to daudzums samazinās. 17 gadu vecumā katrā olnīcā ir 500-10 000 folikulu. Dzīves laikā nobriest vidēji 450-500 olšūnu.

          Ovoģenēze - olšūnu attīstīšanās un nobriešanas process. Ovoģenēze sākas jau embrioģenēzes laikā. 3. EĢ nedēļā notiek pirmējo dzimumšūnu - gonoblastu diferenciācija, kas norisinās ārpus embrija. Gonoblasti ar asinīm virzās uz dzimumdziedzera aizmetni. Jau 9. EĢ nedēļā ir attīstījusies olnīca, kurā gonocīti pārveidojas par ovogonijiem.

          Ovoģenēzē izšķir vairākus periodus:

• vairošanās periods;
• augšanas;
• un npbriešanas periods.

Vairošanās periods.

          Ovogoniji 3-5 reizes dalās un pārveidojas par ovocītiem. 3. EĢ mēnesī visi ovogoniji ir pārveidojušies par par pirmās pakāpes ovocītiem. EĢ pēd. mēnešos I pak. ovocīti apaug ar folikulāro epitēliju - izveidojas primārais folikuls.
          Ovoģenēzē iestājas pauze līdz dzimumgatavības periodam.


Augšanas periods.

          Periods no dzimumgatavības brīža līdz klimaksam. Sasniedzot dzimumgatavību, olnīcas darbība kļūst cikliska. Augšanas periods ilgst ~ 70-85 dienas. Ovocīts aug. Tā ķermenī norit dzeltenuma sintēze. Pārveidojas un aug viss primārais folikuls. Pakāpeniski veidojas sekundārais olšūnas apvalks jeb caurspīdīgā zona - zona pellucida.

          Folikulocīti dalās un diferencējas. Folikulā sākas šķidruma sekrēcija. kas atspiež epitēliju un ovocītu uz olnīcas malu, izveidojas pūšļveida folikuls (vezikulārais pūslītis). Folikula šķidrumu veido - steroīdie hormoni, mukoliposaharīdi, olbaltumvielas un folikulus stimulējošaias hormons - FSH. Katru mēnesi vienā vai otrā olnīcā aug daudzi primārie folikuli, bet par nobriedušu pūšļveida folikulu attīstās tikai viens. Attīstās tas folikuls, kura receptoriem ir lielāka jutība pret hipofīzes izdalīto FSH.


Nobriešanas periods.

          Sākumā notiek olnīcā, pēc tam turpinās olvadā.
Mejozes rezultātā no I pak. ovocīta rodas II pak. ovocīts un I polārais ķermenītis.

Pēc apaugļošanās - otrā dalīšanās, no II pak. ovocīta rodas olšūna ar 23 hromosomām un II polārais ķermenītis.

Nav apaugļošanās - nenotiek otrā dalīšanās, olšūna neveidojas.

Nobriedušu pūšļveida folikulu sauc arī par Grāfa pūslīti.  

 



Ovulācija.

Folikula iekšējā spiediena rezultātā nobriedušais folikuls plīst. Tas notiek olnīcas cikla 12.-16. dienā. Ovocīts kopā ar šķidrumu atbrīvojas un nokļūst vēderplēves dobumā.


          Atbrīvoto ovocītu parasti uztver olvada piltuves bārkstiņas, un tas nonāk olvadā. Hipofīzes luteinizētājhormona (LH) ietekmē pārplīsušā folikula graudainā slāņa šūnas pārveidojas par dzelteno ķermeni. Ja olšūna netiek apaugļota - veidojas neīstais dzeltenuma ķermenis, kas izdala hormonus. Tas saglabājas 6-8 nedēļas. Tā hormons progesterons sagatavo organismu iespējamai grūtniecībai - dzemdes gļotāda kļūst irdena, tās dziedzeri izdala serozu šķidrumu, paplašinās dzemdes asv. un spirālveidīgi izlokās. Ja nenotiek apaugļošana - dzeltenuma ķermenis reducējas par rētaudiem. Rezultātā tiek pārtraukta progestarona izdalīšanās, strauji sašaurinās dzemdes asv., nekrotizējas gļotāda, nolobās un izdalās kopā ar bojātiem asv.
          Ja notiek apaugļošanās - izveidojas grūtniecības dzeltenuma ķermenis. Tas saglabājas visu grūtniecības laiku, bet intensīvi sekretē pirmajos četros mēnešos.
          Pēc šī dzeltenuma ķerm. atrofijas, tā rētā var izgulsnēties kalcija sāļi - rodas baltais ķermenis. Baltais ķermenis olnīcā saglabājas piecus gadus.



          Olnīca funkcionē arī kā iekšējās sekrēcijas dziedzeris.
Nedzemdējušais sievietei olnīcas atrodas gandrīz vertikālā stāvoklī pie mazā iegurņa laterālās sienas. To augšējais gals gandrīz sniedzas līdz mazā iegurņa ieejai - linea terminalis. Olnīcas ieguļ vēderplēves izklātā bedrītē - fossa ovarica.



Ķermeņa temperatūra.

Normā sievietes ķermeņa temperatūra ir 36.5 grādi pēc C.
Cikla 12. dienā - 36.2 g. pēc C.
Ovulācijas dienā - 37.2 g. pēc C.


Asinsapgāde
a. ovarica, r.ovaricus (a. uterina).
Vēnas veido plexus venosus ovaricus, no kura attek v. ovarica.
Limfa attek uz nodi lymphatici lumbales.

Inervācina
plexus ovaricus.

Olnīcas piedēklis.

Epoophoron

          Olnīcas piedēklis ir rudimentārs pāra veidojums, ko apņem dzemdes platās saites lapas; tas atrodas starp olnīcu un olvada galu.
          Olnīcas piedēkli veido šķērsvadiņi, kuri ir vidusnieres (mesonephros) ķermeņa kanāliņu palieka, un gareniskais vads, kas ir vidusnieres vada jeb Volfa vada rudiments.

Olvads.

Tuba uterina, s. salpinx.

         Tuba uterina ir 10-18 cm garš cauruļveida orgāns. Tā diametrs ir mainīgs - no 2 mm līdz 8 mm. Tas novietojas gandrīz horizontāli abpus dzemdes dibenam.
Olvada funkcija - aizvadīt olšūnu no vēderplēves dobuma līdz dzemdes dobumam.
Olvadā notiek abu dzimumšūnu saplūšana un zigotas veidošanās.
Olvads ir intraperitoneāls orgāns.

Olvada daļas:

1. piltuve - infundibulum tubae uterinae;
2. olvada paplašinājums - ampulla tubae uterinae;
3. olvada sašaurinājums - isthmus tubae uterinae;
4. olvada dzemdes daļa - pars uterina.

1.- Piltuvi veido olvada paplašinātais gals. ap piltuves malām ir olvada bārkstis - fimbriae tubae. No bārkstīm viena ir garāka kā visas pārējās (2-30 mm), olnīcas bārksts - fimbriae ovarica. Tā var piestiprināties pie olnīcas. Piltuves dziļumā ir olvada atvere - ostium abdominale tubae uterinae, tā atveras vēderplēves dobumā, tās diametrs -  2 mm.

2.- Olvada paplašinājums seko aiz piltuves. Ampula ir garākā olvada daļa, tā ir izliekta, diametrs - līdz 8 mm.

3.- Olvada sašaurinājums ir nākošā daļa aiz ampulas. Tievākā olvada daļa, diametrs līdz 3 mm.

4.- Olvada dzemdes daļa iet cauri dzemdes sienai. Šī daļa atveras dzemdes dobumā ar atveri - ostium uterinum tubae, diametrs līdz 1 mm.

Olvada sienas uzbūve.

          Olvada sienu veido vairākas secīgas kārtas:

• gļotāda - tunica mucosa;
• muskuļkārta - tunica muscularis;
• serozais apvalks - tunica serosa.

Tunica mucosa.
          Tā veido olvada sienas iekšējo kārtu. Gļotāda veido mainīgas garenvirziena krokas. Visaugstākās krokas ir olvada ampulā, bet viszemākās - olvada sašaurinājumā.
          Gļotādas epitēliju veido divu veidu šūnas: skropstiņepitēlija šūnas un dziedzerepitēlija šūnas. Sekrēts satur bioloģiski aktīvas vielas. Olvada bārkstīs ir vairāk skropstiņšūnu, bet sašaurinājumā - vairāk dziedzeršūnu. Skropstiņu veidošanos veicina estrogēni, bet sekrēciju - progesterons.

Tunica muscularis.
          Muskuļkārta veido divus slāņus - iekšējo cirkulāro un ārējo garenisko slāni. Iekšējais gareniskais slānis ir vāji attīstīts. Muskuļkārta nodrošina peristaltiskas kustības olšūnas vai zigotas virzīšanai. Tunica serosa un muskuļkārtu saista irdeno saistaudu slānis - tela subserosa.

Tunica serosa.
          Serozais apvalks veido olvada ārējo kārtu. Dzemdes platā saite apņem olvadu no augšas un sāniem un veido saiti starp olvadu un olnīcu jeb olvada tēni - mesosalpinx.



          Topogrāfija.
Topogrāfija ir mainīga, tā atkarīga no dzemdes novietojuma un lieluma. Olvadi saskaras ar tievo zarnu cilpām. Labais olvads saskaras ar aklās zarnas tārpveida piedēkli, kreisais - ar colon sigmoideum.

          Mazām meitenēm olvads ir izlocīts un tā bārkstis ir mazas.
Pieaugušām siev. - olvads iztaisnojas.


Asinsapgāde
r. tubarius (a. uterinae), a. ovarica.
Venozās asinis attek uz plexus venosus ovaricus, plexus venosus uterinus.

Inervācija
plexus ovaricus, plexus uterovaginalis.

Dzemde.

Uterus.

          Dzemde ir dobs, muskuļots orgāns, kur implantējas apaugļota olšūna un noris augļa attīstība. Dzemdes garums - 7-8 cm, platums - 5 cm, biezums - 3 cm. Uterus atrodas frontālā plaknē.

          Dzemdei izšķir:

• labo malu - margo dexter;
• kreiso malu - margo sinister;
• priekšējā virsma - facies vesicalis;
• mugurējā virsma - facies intestinalis.

Facies vesicalis ir vērsta pret urīnpūsli.
Facies intestinalis - saskaras ar mazā iegurnī ieslīdejušām tievo zarnu cilpām.


          Dzemdes daļas:

1. dzemdes dibens - fundus uteri;
2. dzemdes ķermenis - corpus uteri;
3. dzemdes kakls - cervix uteri.

Fundus uteri.

Visaugstākā dzemdes daļa, atrodas virs olvadu atverēm.


Corpus uteri.

Vislielākā dzemdes daļa.


Cervix uteri.

Uz robežas starp ķermeni un kaklu ir dzemdes sašaurinājums - isthmus uteri.

Dzemdes kaklam izšķir:

• virsmaksts daļu - portio supravaginalis;
• maksts daļu - portio vaginalis.

Izmantotā literatūra:

Kamita Eglīte "Anatomija. Asinsrites sistēma; iekšējie orgāni; nervu sistēma; sensoriskā sistēma.", LU Akadēmiskais apgāds.
"Cilvēka anatomija: Metodiskās rekomendācijas studentiem.", sast. R. Žagare, RSU, 2009., 67 lpp.
V. Kalbergs "Cilvēka anatomija I", Izdevniecība Zvaigzne, Rīgā 1971
H. Fritsch, W. Kuehnel "Color Atlas of Human Anatomy Internal organs, Vol. 2", 5th edition, Thieme

http://obattradisionaldiabetesmelitus.net/tag/radang-ovarium
http://medical-dictionary.thefreedictionary.com/broad+ligament
http://www.med.umich.edu/lrc/coursepages/m1/anatomy2010/html/reproductive_system/pelvicvisc_ans.html
http://intranet.tdmu.edu.ua/data/kafedra/internal/anatomy/classes_stud
http://www.gfmer.ch/selected_images_v2/detail_list.php?cat1=10&cat2=52&cat3=0&cat4=3&stype=n
http://embryology.med.unsw.edu.au/Notes/week1_3a.htm
http://anatomytopics.wordpress.com/2009/01/01/31-the-anatomy-histology-and-development-of-the-ovary/
http://anatomytopics.wordpress.com/2009/01/01/31-the-anatomy-histology-and-development-of-the-ovary/
http://www.policlinica.ru/def1_150.html
http://embriologiaufpe.blogspot.com/2010/09/ovogenese-tuba-uterina.html
http://os1.amc.nl/celbiologie/20102011/auc/vrouwelijk/php/026.php