ZOBI

Z o b i .

          Zobi - dentes.
Zobi ir cieti orgāni, kuru vidū ir mīksti saistaudi.
Cilvēkam ir divas zobu reģenerācijas:

1. piena zobu sistēma jeb pirmējā dentīcija;
2. pastāvīgo zobu sistēma jeb otrējā dentīcija.

Pirmējo dentīciju raksturo 20 piena zobi.
Otrējo dentīciju raksturo 32 pastāvīgie zobi - 20 zobi nomaina piena zobus, 12 zobi rodas no jauna (aizstājējzobi un papildzobi).

          Bērnam pirmie zobi parādās ap 6.-7. mēnesi. 6-7 gadu vecumā sākas zobu maiņa. Pirmie mainās priekšzobi. Gudrības zobi izšķiļas vēlu - ap 24 gadu vecumu, tie mēdz būt defektīvi.

          Zobi ar savu virsmu aizņem ~20% no mutes dobuma virsmas.

Zobu funkcijas:

• mehāniska barības sasmalcināšana;
• ir dikcijas orgāns;
• estētiskā funkcija.

 

 

Zoba anatomija.

• Zoba kronītis - zoba daļa, kas paceļas virs smaganām - corona dentis.
• Zoba sakne - zoba daļa, kas atrodas žokļa alveolārā izauguma ligzdā - radix dentis.
• Zoba kakliņš - zoba daļa, kas atrodas starp zoba kronīti un sakni - collum dentis.
• Zoba pulpa - mīkstie saistaudi - pulpa dentis - kas dzīvam cilvēkam aizpilda zoba vidū esošo dobumu - cavum dentis.
• Zoba saknes atvere - saknes galā esošā atvere, pa kuru pulpā ienāk asinsvadi un nervi - foramen apicis dentis.

• Dentīns - veido zoba galveno masu (zoba kauls), kas aptver zoba dobumu.
• Emalja - pārklāj dentīnu kronīša daļā. Emalja ir īpašš mineralizēts epitēlijšūnu sekrēts.
• Cements - pārklāj dentīnu saknes daļā. Saistīšanās vietā ar emalju, cements to nedaudz pārklāj. Cements pieder pie kaulaudiem.
• Periodonts - jeb blīvi saistaudi, kas atrodas starp zoba sakni un alveolāro kaulu.

Zobu histoloģiskās pētīšanas metodes.

          Zoba cieto audu struktūru pēta slīpētos un dekalcinētos preparātos.

          Slīpētos preparātos nesaglabājas organiskās vielas, jo zobu pirms slīpēšanas izžāvē. Garenvirzienā vai šķērsvirzienā tiek izzāģēta plāksnīte, ko pēc tam slīpē. Šādos preparātos organisko vielu vietā rodas dobumi, ko aizpilda gaiss, kas mikroskopējot izskatās tumšs. Var redzēt emalju, dentīnu un kaulu. Šis preparātu veids ir maz informatīvs, to izmanto, lai pētītu zobu uzbūvi, tajos praktiski nevar pētīt zoba attīstību.

          Gatavojot dekalcinētu preparatu, uz to iedarbojas ar skābi, pēc kuras zoba cietie audi kļūst mīksti. Zoba audus krāso un pagatavo histoloģisko preparātu. Dekalcinētos preparātos saglabājas zoba cieto audu organiskās vielas. Neredz mineralizāciju.

Zobu attīstība.

          Zobu attīstība sākas agrā embrioģenēzē (EĢ) un līdz ~18-20 g.vecumam.

          Zobu attīstībā izšķir vairākas stadijas:

1. aizmetņu veidošanās;
2. šūnu diferenciācija aizmetnī;
3. zobu kronīšu attīstība;
4. saknes veidošanās un zoba izšķilšanās.

Zobu aizmetņu veidošanās.

          Sākas 6.-8. EĢ ned. Šajā laikā vēl nav noteiktas robežas starp ādas epitēliju un mutes gļotādas epitēliju, vēl nav radušās lūpas. Zobu aizmetņu veidošanās norti vienlaikus ar lūpu veidošanos.
         Veidojas epitēlija izspīlējums - zoba plātnīte - lamina dentis. Attiecībā pret virsmas epitēliju - perpendikulāri.

 

Pumpurošanās stadija

 

Zoba plātnīte aug augšžokļa un apakšžokļa mezenhīmā. Atsevišķos zoba plātnītes rajonos epitēlijs zvanveidīgi saaug un veido t.s. zoba orgānu - organum dentis epitheliale.

Cepurītes stadija

 

Zvaniņa stadija

 

Zoba orgāna funkcijas:

• kronīša veidols;
• emaljas veidotājs;
• veicina dentīna attīstību;
• saknes veidols;
• izdala dažādus faktorus - interleikīnu (IL), gliālo neitrotropisko faktoru u.c.;
• nozīme smaganu saistošā epitēlija veidošanā.

Zem katra zoba orgāna veidojas mezenhīmas sakopojums, kas iespiežas zoba orgānā - zoba kārpiņa. Pakāpeniski zoba orgāns nodalās no zoba plātnītes. Zoba plātnīte reducējas un izzūd. Ap zoba orgānu veidojas blīvs mezenhīmas šūnu slānis - zoba maisiņš, tas apņem zoba orgānu. Ir radušies zobu aizmetņi. kuriem izšķir: zoba orgānu, zoba kārpiņu, zoba maisiņu.


Šūnu diferenciācija.

          Šūnu diferenciācija zoba aizmetnī norisinās no 10.-20. EĢ ned.
Palielinās zoba orgāna apjoms. Zoba orgāna iekšējās kārtas šūnas (tās, kas robežojas ar zoba kārpiņu) izstiepjas par augstām cilindriskām šūnām. Process sākas aizmetņa virsotnē. Zoba orgāna vidusdaļā starp epiteliocītiem sakrājas audu šķidrums. Šķidruma dēļ šūnas atvirzās viena no otras, savā starpā tās paliek saistītas ar izaugumiem. Zoba orgāna ārējās kārtas šūnas ir plakanas.

          Zoba orgānā ir 4 šūnu slāņi:

1. iekšējais zoba epitēlijs; IEE
2. starpslānis;
3. zoba orgāna pulpa;
4. ārējais zoba epitēlijs. OEE

 

          Palielinās zoba kārpiņa, tajā ieaug asv. un nervu šķiedras. Kārpiņas virsotnē, uz robežas ar iekšējo zoba epitēliju, parādās šūnas ar bazofīlu citoplazmu. No šīm šūnām diferencējas preodontoblasti, vēlāk tie pārvēršas - odontoblastos. Savukārt no iekšējā zoba epitēlija attīstās enameloblasti.

Zobu kronīšu attīstība.

          Zoba kronīša un dentīna attīstība sākas 4. EĢ mēn. beigās. Starp zoba orgānu un zoba kārpiņu atrodas zoba orgāna bazālā membrāna. Bazālā membrāna satur fibronektīnu. Preodontoblastiem ir fibronektīna receptori, tādēļ tie ir saistīti ar bazālo membrānu. Odontoblasti vispirms veido nemineralizētu, pēc tam mineralizētu dentīnu. Dentīns iespiež odontoblastus pulpā.

 

          Odontoblasti - ieapaļas šūnas ar izaugumu, tas vērts pret zoba orgānu. Gaišs kodols ar vienu vai diviem kodoliņiem. Vispirms veidojas dentīna organiskās sastāvdaļas. starp odontoblastu ķermeņiem un izaugumiem parādās tievas kolagēnās šķiedras. Šķiedras vērstas radiāli, tās pamazām nosedz odontoblastu izstrādāto amorfo vielu. Rodas predentīns, kurš vēl nesatur minerālvielas. 60-80  μm biezam predentīnam sāk veidoties jauns predentīna slānis. Šī slāņa kolagēnajām šķiedrām ir tangenciāls virziens (paralēli zoba kārpiņas virsmai). Odontoblastu izaugumi, kuri atrodas dentīna kanāliņos, pakāpeniski izstiepjas.

Dentīna kanāliņi

 

          5. EĢ mēn. beigās dentīnā sāk izgulsnēties minerālvielas. Vispirms tās izgulsnējas dentīna rajonā virs zoba kārpiņas. Minerālvielas tiek transportētas no asinīm uz dentīna pamatvielu, to nodrošina odontoblasti. Minerālvielas dentīnā izgulsnējas lodīšu veidā - globulārais pārkaļķošanās veids, kas tipisks tikai dentīnam. Starp lodītēm ir mazmineralizēta dentīna rajoni - interglobulārais dentīns.

 

1 - ameloblasts

2 - enamel

3 - dentine (predentine)

4 - odontoblasts

5 - dental pulp

border between enamel and dentine

is marked with dot line

 

 

          Emaljas veidošanās sākas nedaudz vēlāk. Enameloblasti diferencējas no zoba iekšējā epitēlija šūnām. Viens no emaljas attīstības stimuliem ir dentīna kalcifikācija. Pirms dentīna rašanās šūnu trofiku nodrošināja zoba kārpiņas un zoba maisiņa asv. Dentīns slēdz barības vielām ceļu no zoba kārpiņas. Zoba orgāna ārējā virsma krokojas un tās ielocēs ieaug asins kapilāru tīkls. Zoba orgāna virsotnes iekšējās kārtas šūnas pārveidojas par preenameloblastiem. Preenameloblasti - cilindriskas šūnas, kodols virzās uz apikālo galu, Goldži komplekss paliek zem kodola - jo emaljas sekrēcija norit caur bazālo galu. No preenameloblastiem diferencējas enameloblasti.

To pirmā darbības fāze ir sekrēcijas fāze. Goldži kompleksā veidojas emaljas granulas. Šūnas bazālajā galā veidojas izaugums (Tomsa izaugums rāda emaljas prizmu virzienu).

Jaunā emalja:

• 65% ūdens;
• 20% organiskās vielas;
• 15% minerālvielu - apatīta.

Emaljas nobriešanas fāze ir 2-3 reizes garāka par sekrēcijas fāzi. Pretēji gradientam kalcijs izdalās emaljā. Emaljas mineralizāciju veicina hondroitīnsulfāti, enamelīns saista minerālvielas. Nobriešanas laikā no emaljas enameloblasti uzsūc ūdeni. Enameloblasti kļūst kubiski, tiem ir emaljas aizsargnozīme; tās sabrūk zoba izšķilšanās laikā.
Emalja skiatās nobriedusi tad, kad tajā ir ap 95% neorganisko vielu.

 

 

 

 

          Zoba saknes attīstība sākas pēc dzimšanas un neilgi pirms zoba izšķilšanās.  Saknes attīstības sākums ir saknes jeb Hertviha maksts augšana mezenhīmā. Hertviga maksti veido zoba orgāna iekšējā un ārējā kārta, tā ir saknes veidols.

1 Outer enamel epithelium

2 Inner enamel epithelium

3 Hertwig's epithelial sheath

4 Enamel pulp

 5 Tooth pulp

          Dentīns ir īpaši veidots kauls. Atšķirībā no cilvēka kauliem, dentīna šūnu nav dentīnā, bet gan zoba pulpā. Zoba pulpa rodas no zoba kārpiņas. Zoba pulpa atbilst kaulplēvei un tā nav atdalāma no dentīna (dentīna-pulpas komplekss).

          No zoba maisiņa mezenhīmas veidojas cementoblasti, tie izstrādā cementu. Pirmais rodas bezšūnu cements, kas saknes daļā nosedz dentīnu. To veido kolagēnās šķiedras un amorfa pamatviela. Sākotnēji šajā cementā ir tikai organiskās vielas - cementoīds. Tad seko mineralizācijas process. Bezšūnu cementam uzslāņojas šūnu cements, tajā iemūrējas cementoblasti, tie zaudē savu funkcionālo aktivitāti - kļūst par cementocītiem. Cementocīti barojas no periodonta asins kapilāriem.

Cementum formation is called cementogenesis and. Cementoblasts are the cells responsible for cementogenesis.

A dentin, B cementum

 Attīstības gaita

 

          Laikā ar cementa attīstību notiek arī periodonta diferenciācija. Tiek izstrādātas kolagēnās šķiedras, kuras kopā ar šūnām veido zoba saišu aparātu - saista alveolāro kaulu, periodontu un cementu vienotā sistēmā.







          Vairāku orgānu sistēmu patoloģijas var ietekmēt zobu veselību. Arī ilgstoši neārstēti, strutaini zobi var būt par iemeslu dažādām slimībām, piem., endokarda patoloģijai.

Izmantotā literatūra:

Aina Dālmane " Histoloģija", LU Akadēmiskais apgāds.
Jurijs Markovs " Medicīniskā histoloģija II", Izdevniecība EVE.
Personīgie pieraksti un lekciju materiāli.
http://encycl.opentopia.com/term/Tooth_development

http://www.mylot.com/w/photokeywords/illustrations.aspx
http://dentaldominion.blogspot.com/2011/09/dental-lamina.html
http://www.zeably.com/Dental_lamina
http://en.wikipedia.org/wiki/Dental_lamina
http://www.kck.usm.my/ppsg/histology/DT_15.html
http://www.picstopin.com/400/development-of-tooth/http:%7C%7Cwww*kck*usm*my%7Cppsg%7Chistology%7Cdt_23_0*jpg/
http://www.realmagick.com/inner-enamel-epithelium/
http://annalsofneurosciences.org/journal/index.php/annal/article/viewArticle/ans.0972-7531.2010.170104/853
http://dc401.4shared.com/doc/-xrLlLXq/preview.html
http://www.scielo.br/scielo.php?pid=S1517-74912002000100003&script=sci_arttext
http://www.histol.chuvashia.com/atlas-en/digestive-05-en.htm
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Enamelmineralization11-17-05.jpg
http://www.vetmed.vt.edu/education/curriculum/vm8304/lab_companion/histo-path/vm8054/labs/lab17/EXAMPLES/Extthfrm.htm
http://www.jisppd.com/article.asp?issn=0970-4388;year=2010;volume=28;issue=3;spage=167;epage=172;aulast=Chowdhary
http://www.geol.umd.edu/~tholtz/G331/lectures/331vertsI.html